Eiropas Latviešu apvienība

ELA biedru organizāciju sapulce Parīzē 10.-11.09.2011.

2011. gada 10. un 11. septembrī Francijas Republikas galvaspilsētā Parīzē, Latvijas Republikas vēstniecības telpās, norisa ikgadējā Eiropas Latviešu apvienības (ELA) sapulce.

Sanāksmi svinīgi atklāja Latvijas Republikas vēstniece Francijā Sanita Pavļuta-Deslandes. Tad klātesošie noklausījās LR Kultūras ministres Sarmītes Ēlertes apsveikuma vārdus Eiropas Latviešu apvienības biedriem un diasporai, kas tika atskaņoti videouzrunas formātā. Savukārt pēc tās sekoja iepriekšējās ELA prezidija priekšsēdētājas Daces Luters-Thümmel ziņojums, kā arī biedru organizāciju ziņojumi. Sanāksmē Parīzē tika pārstāvētas sekojošas ELA biedru organizācijas:
• Latviešu Kopība Vācijā;
• Latviešu biedrība Beļģijā;
• Latviešu Nacionālā Padome Lielbritānijā;
• Zviedrijas Latviešu Centrālā padome;
• Nīderlandes-Latvijas biedrība “Latvija”;
• Latviešu Nacionālā Padome Lielbritānijā;
• Daugavas Vanagi Vācijā;
• Daugavas Vanagu Fonds;
• Latviešu biedrība Īrijā;
• Latviešu Palīdzības Komiteja Zviedrijā;
• Latviešu apvienība Francijā.

Lilija Zobens, Latviešu Nacionālās Padomes Lielbritānijā (LNPL) priekšsēdētāja un ELA pārstāve Pasaules Brīvo Latviešu Apvienībā (PBLA), iepazīstināja ar plašu informāciju par LNPL darbību, kā arī tās aktivitātēm kopš 2010. gada septembra.

ELA referenti politikas, izglītības, kultūras, komunikāciju un projektu nozarēs klātesošos vispusīgi iepazīstināja ar pēdējā laikā paveikto, kā arī pauda ieceres, kas katrā konkrētajā jomā paveicams tuvākajā laikā.
• Kultūras referents Kristaps Grasis sanāksmes dalībniekus iepazīstināja ar veiksmīgi izveidojušos sadarbību starp PBLA Kultūras fondu un ELA, kā arī nosauca visus 13 PBLA Kultūras fondā iesniegtos projektus, ko ELA atbalstījusi. Pārstāvji no ELA piedalījušies arī PBLA Kultūras fonda 2011. gada apbalvojumu balsojumos, kur ik gadus jau iepriekš pieteiktajiem kandidātiem tiek piespriesti apbalvojumi: GODA BALVA, GODA DIPLOMS, KRIŠJĀŅA BARONA prēmija un ATZINĪBAS RAKSTI. Jāpiebilst, ka minētajām nominācijām šogad no Eiropas bijis pavisam neliels skaits kandidātu: Juris Kronbergs un Gundars Rullis no Zviedrijas Karalistes, Prof. Dr. Jānošs Pustai (Pusztay János) no Ungārijas Republikas. Nosauktie kandidāti arī saņems PBLA Kultūras fonda apbalvojumus sevis pārstāvētajās jomās.
• Politikas referents Aldis Austers sniedza izvērstu ziņojumu par politisko notikumu attīstību Latvijā un pasaulē. Viņš ELA iesniedza arī priekšlikumu tālākai rīcībai. Citāts no ziņojuma: “Neatkarīgi no 11. Saeimas vēlēšanu rezultātiem turpināt lobēt politiskās partijas par atsevišķa vēlēšanu apgabala izveidošanu balsotājiem ārpus Latvijas (piem. 7 mandāti), kā arī elektroniskās balsošanas sistēmas ieviešanu, pretējā gadījumā nav sagaidāma būtiska partiju ieinteresētība risināt emigrācijas problēmas (arī attieksmes maiņa, ka valsts seko vēlētājam). Izglītības jautājums arī īpaši aktuāls. Jāturpina darbs pie Latvijas sabiedrības izglītošanas par ekonomiskajiem un kultūras ieguvumiem no emigrācijas (intervijas, līdzdalība pasākumos, tikšanās ar valsts, biznesa un sabiedriskajām institūcijām), savukārt satiksmē ar emigrācijas latviešiem jāuzsver Latvijas valsts nozīme viņu karjeras sekmīgā attīstībā.”
• Izglītības referente Daina Grase klātesošos iepazīstināja ar lielākajām problēmām diasporas skoliņās, kā arī par iespējamo ELA atbalstu latviešu valodas un kultūras skolotāju, kuri strādā diasporā, kursiem nākamā gada vasarā Latvijā.
•  Projektu referente Lāsma Vaiče informēja par finanšu piesaistes darbu. 2011. gada maijā tika izveidota ELA projektu darba grupa. Laikā no 11. maija līdz 1. septembrim sagatavots pieteikums ELA Vēstures projektam, kas netiek apstiprināts. ELA sagatavojusi arī komentārus par topošo „NVO fonda” programmu visās septiņās tās sadaļās, ko finansē Eiropas Ekonomiskās zonas valstis Sabiedrības integrācijas fondam. Programmā plānots piešķirt naudu Latvijā reģistrētu biedrību darbībai (“NVO darbības atbalsta programma”) un/vai projektiem (“NVO projektu programma”). Minētā programma darbosies no 2012. līdz 2017. gadam un tās finansējuma kopsumma Latvijai ir 10 365 000 EUR.
• Komunikāciju referente Lāsma Ģibiete informēja par šai nozarē paveikto: par veiksmīgi izveidojušos sadarbību gan ar Latvijas masu medijiem, gan arī ārpus Latvijas esošiem, bet pārsvarā latviešu auditorijai paredzētajiem masu medijiem; par lietišķo saraksti ar augstām Latvijas Valsts amatpersonām, piemēram, iepriekšējo Valsts Prezidentu Valdi Zatleru; kā arī par visplašākās sabiedrības informēšanu par ELA darbību un aktivitātēm caur uzziņu vortālu http.//wikipedia.org un mājaslapu www.ela.lv.

Parīzes sanāksmes laikā tika apstiprināti arī grozījumi ELA statūtos un pieņemtas vairākas rezolūcijas: par latviešu valodu kā Valsts valodu, par latviskās izglītības veicināšanu ārpus Latvijas un pasākumiem pilsoniskās aktivitātes veicināšanai. 

Sākot ar 2011. gada 11. septembri, ELA ir jauns prezidija sastāvs. Saskaņā ar ELA prezidija un biedru balsojumu, 2012. un 2013. gadā:
• ELA prezidija priekšsēdētājs un politiskais referents ir Aldis Austers;
• ELA prezidija priekšsēdētāja vietniece Dace Lutere-Timmele;
• ELA prezidija loceklis un kasieris Māris Pūlis;
• ELA prezidija locekle un lietvede Mudīte Hoogland-Krasts;
• ELA prezidija loceklis Kārlis Briedis (Latviešu biedrība Īrijā);
• ELA prezidija loceklis Juris Bergs (Latviešu apvienība Francijā).

Eiropas Latviešu apvienība. Reģ. nr. 40008157244. Adrese: Lāčplēša iela 29-5, LV 1011, Rīga. e-pasts: prezidijs@ela.lv.
Bankas rekvizīti: Swedbank Latvija, BIC kods HABALV22, IBAN numurs LV28HABA0551029318248.

© 2011 squa-D