Eiropas Latviešu apvienība

ELA rezolūcijas 2009. gada septembrī
Par latviešu skoliņām Eiropas zemēs

ELA ir priecīga konstatēt, ka gandrīz katrā Eiropas zemē darbojas latviešu bērnu skoliņa vai bērnudārzs, kopējam audzēkņu skaitam Eiropā tuvojoties 400. Vairumā gadījumu mācību procesu organizē paši vecāki, taču ir arī skolas, kurās strādā skolotāji ar pedagoģisko izglītību.

Lai unificētu apmācības, kā arī veicinātu labākās pieredzes pārņemšanu, ELA aicina Latvijas Izglītības ministriju sadarboties ar latviešu skoliņām ārpus Latvijas, īpašu uzmanību pievēršot:
- mācību metodikas un literatūras izstrādei latviešu valodas apguvei ārpus Latvijas;
- pieredzes apmaiņai un pedagoģiskajām konsultācijām, Latvijas izglītības speciālistiem apmeklējot latviešu skoliņas un organizējot apmācību seminārus šo skoliņu skolotājiem;
- komandējot Latvijas pedagogus darbam lielākajās latviešu skoliņās vai arī legalizējot vietējo pedagogu darbu šajās skoliņās.

ELA ir gandarīta, ka vietējās latviešu kopības, lai kur tās atrastos, sniedz latviešu skoliņām visu iespējamo atbalstu. ELA arī no savas puses apliecina vislielāko ieinteresētību latviešu izglītības centienos ārpus Latvijas. ELA pauž gatavību finansiāli atbalstīt vienotas apmācību metodikas un materiālu izstrādi un aicina Latvijas valdību uz sadarbību.

Par sadarbību starp Latvijas valdību un diasporu organizācijām

ELA konstatē, ka saasinoties ekonomiskajai krīzei, palielinās to latviešu skaits, kuri meklē darba un dzīves iespējas ārpus Latvijas. Ja Latvijas valsts nevēlas būt izšķērdīga cilvēkresursos, „dāvinot” citām zemēm talantīgākos un spējīgākos pilsoņus, un ir patiesi ieinteresēta latviešu sabiedrības sekmīgā ilgtermiņa izaugsmē, ir steidzami nepieciešams definēt politikas vadlīnijas attiecībām ar ārpus Latvijas dzīvojošiem latviešiem.

Šo attiecību pamatā jābūt savstarpējai sapratnei un cieņai. Latvijas valdībai ir jārespektē tās pilsoņu tiesības uz brīvu darba un dzīves vietas izvēli, pat, ja tas ir ārpus Latvijas. No otras puses, latviešiem pasaulē ir jāsaprot, ka latviešu kultūras un valodas nākotne nav iedomājama bez Latvijas. Arī individuālā labklājība un cerību piepildījums svešumā ir lielā mērā atkarīgs no Latvijas attīstības.

ELA vērš uzmanību, ka latviešu diasporu organizācijas nodrošina tiltu starp Latviju un emigrējušajiem latviešiem, tāpēc tās ir dabisks partneris Latvijas valdībai, veidojot kontaktu ar emigrācijas latviešiem. Spēcīgas diasporu organizācijas var būt arī nozīmīgs atspaids Latvijas ārpolitisko mērķi īstenošanā, piemēram, informācijas jomā.

ELA ieskatā Latvijas valdības sadarbībai ar latviešu diasporu organizācijām ir jābūt nepārtrauktai un iespējami plašai, tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi, lai attiecības ar diasporām būtu starp valdības politiskajām prioritātēm un kāds no valdības locekļiem, vēlams ārlietu ministrs, būtu politiski atbildīgs par sadarbību ar ārvalstīs dzīvojošiem latviešiem. Šī ministra paspārnē būtu jābūt administratīvai struktūrai, kura uztur pastāvīgu kontaktu ar diasporu organizācijām.

ELA informē, ka vairākkārt ir vērsusi Latvijas amatpersonu uzmanību uz vairākiem emigrācijas latviešiem svarīgiem jautājumiem, taču līdz šim nav saņēmusi konkrētu atbildi. ELA nožēlo šādu nevērību un atkāroti aicina Latvijas amatpersonas paust savu nostāju šādos jautājumos:

1. Dubultpilsonības aizliegums. Latvijas valsts ir viena no tām retajām demokrātiskajām Eiropas valstīm, kura joprojām nepieļauj dubultpilsonību. Šāda situācija nekādā veidā neveicina Latvijas pilsoņu pēcnācēju saiknes stiprināšanos ar vecāku dzimteni;
2. Latviešu valodas apguve ārpus Latvijas. Lai saglabātu latviešu pēcnācēju interesi par Latviju un latviešu valodu, ir steidzami nepieciešami mācību materiāli un metodika, adoptēti valodas apguvei ārpus Latvijas;
3. Dalība vēlēšanās. Lielais fiziskais attālums līdz vēlēšanu iecirkņiem nereti liedz pilsoņiem dalību vēlēšanās, tādējādi neļaujot realizēt vienu no savām pilsoniskajām pamattiesībām. Daudz efektīvāka par balsošana pa pastu būtu elektroniskās balsošanas sistēmas ieviešanu, tāpēc ir neizprotama kavēšanās ar tās ieviešanu.

ELA uzsver, ka Latvijas valsts iestāžu un diasporu organizāciju cieša sadarbība cels gan vienas, gan otras autoritāti un, iespējams, iezīmēs ceļu uz globāli vienotu latviešu pārvaldi- tādu pārvaldi, kura atbilst modernā laikmeta raksturam.

Par laikraksta „Brīvā Latvija” nākotni

Eiropas Latviešu apvienības (ELA) delegātu gada sanāksmes viens no dienas kārtības punktiem bija jautājums par laikraksta „Brīvā Latvija” izdošanu. Noklausījušies informāciju par abonentu skaita samazināšanos un citām problēmām, klātesošie konstatēja:

1. Latviešiem Eiropā ir nepieciešama sava avīze, savs sazināšanās līdzeklis;
2. Pie maza abonentu skaita redakcijas un izdošanas izdevumi ir nesamērēgi lieli;
3. Nav skaidrības par sadarbibas nākotne ar laikrakstu „Laiks”.
 
ELA iesaka BL izdevēju kopai nekavējoties izraudzīt darba grupu ar uzdevumu izmeklēt iespējas, kā:

1) turpināt izdot latviešu laikrakstu Eiropā, pat ja rastos sarežģījumi sadarbībā ar laikrakstu „Laiku”;
2) samazinat izdošanas izdevumus, pārorganizēt redakciju un atrast lētāku izdošanas vietu Latvijā vai kādā citā Eiropas zemē;
3) līdztekus papīra avīzei publicēt materiālus internetā, īpašu uzsvaru liekot uz latviešu aktualitātēm dažādās Eiropas zemēs.

Rezolūcijas apstiprinātas ELA paplašinātā prezidija sēdē Hamburgā 2009. gada 12. septembrī

Eiropas Latviešu apvienība. Reģ. nr. 40008157244. Adrese: Lāčplēša iela 29-5, LV 1011, Rīga. e-pasts: prezidijs@ela.lv.
Bankas rekvizīti: Swedbank Latvija, BIC kods HABALV22, IBAN numurs LV28HABA0551029318248.

© 2011 squa-D