Eiropas Latviešu apvienība

Tikšanās ar Eiropas Savienības (ES) attīstības komisāru Andri Piebalgu

2013. gada 9. decembrī Eiropas Latviešu apvienības (ELA) prezidija priekšsēdētājs Aldis Austers kopā ar apvienības pārstāvjiem – Latviešu kopības Vācijā padomes priekšsēdētāju Kristapu Grasi, asociācijas „Luksemburga-Latvija“ valdes locekli Elīnu Pinto un Latviešu biedrības Beļģijā priekšsēdētāju Ilzi Spīguli-Buijtneweg – tikās ar ES attīstības komisāru Andri Piebalgu. Sarunas laikā tika pārspriesti dažādi jautājumi.

Viens no sarunas tematiem bija par aizbraucēju izglītības līmeni, jo ir satraucoši, ka jaunais emigrācijas vilnis (2009.-2011.) skar tieši talantīgos un labi izglītotos Latvijas iedzīvotājus. 2012. gadā migrācijas saldo joprojām bija negatīvs - 11,9 tūkstoši. Šī iemesla dēļ Latvijas sabiedrība noveco straujāk, un bez kompensācijas no ES puses ir maz cerību uz dzīves līmeņa izlīdzināšanos ar ES attīstītajām valstīm.

Latviešu kopienu ārpus Latvijas lielākais izaicinājums ir latviskuma saglabāšana un nodošana bērniem. Tas, protams, lielā mērā atkarīgs no katras ģimenes attieksmes, taču, ja tiktu veidotas atbilstošas izglītības programmas dažāda vecuma bērniem, cerības un vēlme saglabāt latvietību būtu lielāka. Šis jautājums ES līmenī tiek samērā vāji regulēts. Direktīvas nr. 77/486/EEC 3. pants nosaka, ka dalībvalstīm saskaņā ar nacionālajiem apstākļiem un tiesisko sistēmu un sadarbībā ar izcelsmes valstīm, ir jāīsteno atbilstoši pasākumi, lai veicinātu izcelsmes valsts dzimtās valodas un kultūras mācīšanu bērniem. Jāpiebilst, ka, pat ja tiek piedāvāts atbalsts, latviešu kopienas parasti nav tik lielas, lai izpildītu minimālos kvantitatīvos kritērijus atbalsta saņemšanai (nav iespējams sacensties ar poļiem, indiešiem un citu tautu emigrantu kopienām).

Otrs lielākais izaicinājums latviešiem ārpus Latvijas būtu: lai ārpus Latvijas dzīvojošo viedoklis un, galvenais, pieredze tiktu uzklausīta Latvijā. Ārvalstīs dzīvojošie var piedāvāt Latvijai citu perspektīvi gan attiecībā uz valsts pārvaldi un pilsoņu lomu tajā, gan modernām uzņēmējdarbības idejām, gan risinājumiem akūtām Latvijas problēmām, gan arī sniegt atbildi, kāpēc tik daudzi cilvēki aizbrauc. Šobrīd nav patstāvīga foruma, kurā notiktu šīs pieredzes nodošana/pārņemšana.

Saistībā ar ES diasporas politikas tematiku ELA ieskatā šādas politikas mērķis būtu veicināt apziņu, ka ES pilsoņi ir kopīgs ekonomisks un politisks resurss, kura ataudze ir visu dalībvalstu kopīga atbildība. Bez koordinētas diasporas politikas nebūs iespējams pilnvērtīgi īstenot nedz Eiropas kultūras identitātes, nedz Eiropas Savienības pilsonības koncepcijas, nedz arī sasniegt stratēģijas ES-2020 mērķus.

Secinājums, kas radās tikšanās noslēgumā: ELA ir apņēmības pilna rādīt gan latviešiem citur pasaulē, gan Latvijā, ka mēs visi esam Latvijas patrioti. Tam apliecinājums ir plāns 2015. gadā no 18. līdz 21. jūnijam Briselē sarīkot Eiropas Diasporas latviešu dziesmu svētkus. Trimdas gados šādi svētki Eiropā ir notikuši 9 reizes un būtiskākā pieredze ir tāda, ka tur, kur pulcējās latviešu dziedātāji, mēs kā tauta kļuvām sajūtami vietējiem iedzīvotājiem.

Sarunas noslēgumā komisārs Piebalgs apsolīja šos jautājumus pārrunāt ar savu kolēģi Viviane Redingu, kuras kompetencē ir pilsonības jautājumi. Komisārs arī uzsvēra, ka 2015. gads būs attīstības gads, līdz ar to, ņemot vērā  tēmas plašumu, tajā var iesaistīt jautājumus, kuri ir saistīti ar diasporas kopienām. Komisārs  Piebalgs uzaicināja ELA pārstāvjus uz sarunas turpinājumu 2014. gada sākumā.

ELA komunikāciju referente Lāsma Ģibiete 

Eiropas Latviešu apvienība. Reģ. nr. 40008157244. Adrese: Lāčplēša iela 29-5, LV 1011, Rīga. e-pasts: prezidijs@ela.lv.
Bankas rekvizīti: Swedbank Latvija, BIC kods HABALV22, IBAN numurs LV28HABA0551029318248.

© 2011 squa-D