Eiropas Latviešu apvienība
Birka: The Economist

 
ELA prestižajā žurnālā
 

ELA prestižajā žurnālā

Latviešu diasporas pasaulē- attīstības tendences un izaicinājumi

Latviešu emigrācija ir sociāls fenomens ar noturīgām tradīcijām. Lai arī mazas tautas, līdzīgi kā kaimiņi lietuvieši, arī latvieši jebkurā pasaules malā var sastapt kādu savu tautieti. Etnisko centru tīkls ir ievērojams- no Sibīrijas plašumiem līdz Argentīnai un Austrālijai, par Ziemeļameriku un Eiropu nerunājot.

Vēsture pret Latvijas iedzīvotājiem nav bijusi žēlīga - katru politisko un ekonomisko satricinājumu ir pavadījis jauns emigrācijas vilnis. Pirmās izceļošanas notika jau 19.gs. otrajā pusē, bezzemniekiem dibinot latviešu kolonijas Sibīrijas plašumos. Gan Pirmajā, gan Otrajā pasaules karā Latvija zaudēja trešdaļu no iedzīvotājiem. Īpatnēji- arī Latvijas valsts pastāvēšana nav bijis faktors latviešu atturēšanai no emigrēšanas. Brīvo zemju trūkums 20. gados un 30. gadu ekonomiskā depresija lika tūkstošiem tautiešu izšķirties par izceļošanu uz Jauno pasauli, kolonizējot Brazīlijas mūžamežus un Argentīnas pampas.

Mūsdienu Latvijas pieredze ir analoģiska. Lai arī pēc pievienošanās Eiropas Savienībai un Ziemeļatlantijas līguma organizācijai (2004) Latvija ieguva jaunu attīstības perspektīvi- stabilu vidi saimnieciskajam uzplaukumam, ievērojamas ārvalstu investīcijas un cerības uz dzīves līmeņa strauju uzlabošanos, cerētais ceļš uz labklājību izrādījās ērkšķaināks un ilgstošāks, nekā gaidīts. Sekas…? Protams- jauns emigrācijas vilnis.
Saskaņā ar Latvijas Centrālās Vēlēšanu komisijas datiem, 2010. gadā ārpus Latvijas dzīvoja 41 tūkst. jeb 2,7% no Latvijas balsstiesīgajiem iedzīvotājiem. Lai arī precīzu datu nav, patiesais emigrācijas apmērs ir daudz iespaidīgāks. Piem., gada laikā (2009. IV- 2010. III) Īrijā  un Lielbritānijā  vien reģistrēti 27 tūkstoši jauni ieceļotāji no Latvijas, kas liecina, ka darbaspēka eksports kļuvis par nozīmīgu Latvijas pēckrīzes attīstības faktoru (atlīdzības naudas pārvedumu apjoms tiek lēsts 2,6% apmērā no IKP).

Latvijas sabiedrības demogrāfiskie rādītāji nav iepriecinoši. Savietojumā ar augstajiem emigrācijas apmēriem, kuri, visticamāk, nedz 2011., nedz tālākajos gados nemazināsies, ilgstošas ekonomiskās izaugsmes perspektīva kļūst apšaubāma. Taču emigrācija nenozīmē tikai zaudējumus. Pirmkārt, tā stimulē politiskā diskursa maiņu, aktualizējot tādas tēmas, kā rūpes par katra indivīda labklājību un to, kurš valsts un pilsoņa attiecībās ir principāls un kurš klients. Otrkārt, īslaicīga uzturēšanās ārvalstīs atbrīvo no lokālā provinciālisma, kurā Latvijas sabiedrību iegrūda ilgstošā padomju okupācija. Treškārt, emigrācijā iespējams iegūt zināšanas un prasmes, kuras Latvijā nav plaši pieejamas kā, piem., svešvalodas, biznesa kontakti, ražīga darba iemaņas. Ceturtkārt, nodarbinātības iespējas ārpus Latvijas ir tas, kas ļāva izvairīties no postošiem sociāliem satricinājumiem ekonomiskā sabrukuma un plašu taupības pasākumu apstākļos.

Saeimas vēlēšanu rezultāti 2010. gadā apliecina, ka latvieši ārpus Latvijas ir atsaucīgāki pārmaiņām Latvijā (ārvalstīs par "Vienotību" nobalsoja 58%, kamēr Latvijā- 32%). Tāpēc, ja Latvijas valdība patiesi vēlas veidot progresīvu un ilgtspējīgu Latviju, tai ne tikai jādomā par publisko tēriņu konsolidāciju, bet arī to, kā valsts attīstībai piesaistīt emigrācijas intelektuālo un ekonomisko potenciālu. Kavēties nedrīkst, jo demogrāfiskā situācija pasliktinās ne tikai Latvijā, bet arī tādos ekonomiskajos gigantos kā Vācijā. Sākot ar 2011. gadu arī šīs valsts darba tirgus būs atvērts ES jauno dalībvalstu pilsoņiem, tāpēc konkurence par talantīgākajiem kadriem kļūs arvien sīvāka.

Kas valdībai būtu darāms? Pirmkārt, jānostiprina pilsoniskā saite: jau 2011. gadā jāatceļ dubultpilsonības aizliegums (Saeimā jau iesniegti attiecīgi priekšlikumi grozījumiem Pilsonības likumā) un jāmaina vēlēšanas reglamentējošo likumdošanu, ieviešot elektronisko balsošanu un izveidojot pilsoņiem ārvalstīs atsevišķu vēlēšanu iecirkni. Otrkārt, jāveicina etniskās identitātes saglabāšanās: jāizveido valsts akreditēta programma latviešu valodas apguvei ārvalstīs un jānodrošina pedagogi darbam lielākajās latviešu kopienās. Treškārt, jāveicina emigrantu repatriācija: jāievieš nodokļu atvieglojumi tiem, kuri vēlas atgriezties, un jāatvieglo repatriantu bērnu iekļaušanās vispārējās izglītības programmās. Latvijas valdība savā darbības deklarācijā ir apņēmusies izstrādāt programmu sadarbībai ar diasporām- šo apņemšanos jāīsteno jau 2011. gadā.

Rezultāts būs atkarīgs ne tikai no Latvijas valdības rīcības vien. Arī vecajai trimdai- tautiešiem, kura devās svešumā II Pasaules kara nogalē un viņu pēctečiem- un jaunajiem emigrantiem ir jāizvērtē savas perspektīvas. Tautieši svešumā līdz šim ir spējuši pārsteigt ar etnisko sīkstumu- valodas prasme un kultūras tradīcijas tiek nodotas no paaudzes paaudzē gan latviešu ģimenēs Sibīrijā, gan Amerikā. Vecajai trimdai labi zināms, ka ārvalstu sabiedrības emigrantus uzņem ne jau tamdēļ, lai ļautu nodarboties ar politiku vai atdotu ienesīgākos amatus. Integrācija ir lēns process un pirmās paaudzes emigranti praktiski nevar cerēt uz vietējiem iedzīvotājiem līdzvērtīgu labklājību. Trimdinieku atbilde bija saliedēšanās- tika izveidots iespaidīgs latviešu organizāciju tīkls ar Pasaules Brīvo Latviešu apvienību (PBLA) galvgalī. Jaunajiem emigrantiem ir jārīkojas līdzīgi.

Tiesa- veco trimdu motivēja izmisums un netaisnīgi zaudētas dzimtenes sajūta. Tā neļāva ārvalstu valdībām aizmirst par Latvijas neapskaužamo likteni okupācijas gados, kā arī ar lielu entuziasmu iesaistījās valsts atjaunošanā pēc PSRS sabrukuma. Zaudētās dzimtenes sajūta nav rimusi pat vēl šodien: tā turpina sapņot par latviskas Latvijas modeli un atsakās akceptēt faktu, ka Latvijā ir divkopienu sabiedrība. Tajā pašā laikā vecā trimda nav pamanījusi, ka pasaulē, it īpaši Eiropā, veidojas jaunas latviešu diasporas, kurām atbalsts būtu daudz noderīgāks, nekā tautiešiem Latvijā, piem., atvēlot resursus kultūras aktivitātēm mazajās latviešu kopienās.

Projekts "Tava balss ir svarīga Latvijai" bija latviešu organizāciju ārvalstīs 2010. gada redzamākā aktivitāte. Tā mērķis bija mudināt Latvijas pilsoņus piedalīties 10. Saeimas vēlēšanās. Līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī 2011. gadā PBLA turpinās finansiāli pabalstīt Vēlēšanu reformu biedrību un Latvijas Okupācijas muzeja attīstības plānus, kā arī rūpēties par trimdas lietām. Nozīmīgi, ka 2011. gada augustā apritēs 20 gadi kopš PSRS sabrukuma. Latviešu globālajām organizācijām būtu jāizmanto paaugstinātā pasaules sabiedrības uzmanība šai gadadienai, lai sekmētu pilnīgāku izpratni par Latvijas situāciju 2. Pasaules karā un PSRS okupācijas laikā.

Eiropas Latviešu apvienība. Reģ. nr. 40008157244. Adrese: Lāčplēša iela 29-5, LV 1011, Rīga. e-pasts: prezidijs@ela.lv.
Bankas rekvizīti: Swedbank Latvija, BIC kods HABALV22, IBAN numurs LV28HABA0551029318248.

© 2011 squa-D