Eiropas Latviešu apvienība
19.10.18.
Mūsu palīgs Jūsu projektu izstrādei
 
11.10.18.
Noslēdzas projekts „3D Diaspora Domā Dara”
 
26.09.18.
Elīna Pinto: Pārmaiņas sākas, kad noticam savas balss spēkam
 
25.09.18.
Noslēgušās ELA rīkotās pirmsvēlēšanu debates diasporā
 
13.09.18.
Elīna Pinto: Politiķu interese par diasporu aug
 
26.08.18.
Aicinām Vācijas latviešus 21.septembrī Frankfurtē piedalīties diskusijā par Saeimas vēlēšanām un diasporu
 
10.08.18.
Noslēgusies Eiropas Vasaras skola 2018
 
07.08.18.
Saeimas priekšsēdētāja parlamentā tiksies ar diasporas jauniešiem
 
06.08.18.
Biedrības „Latvijas Pilsoniskā alianse” biedru kopsapulce
 
03.08.18.
Par Eiropas Latviešu apvienības atzinumu par likumprojektu “Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā”
 
25.07.18.
Uzsākts projekts „Eiropas latviešu diasporas NVO projektspējas veicināšana”
 
23.07.18.
Diasporas jauniešus aicina uz ELA vasaras iniciatīvu darbnīcu Madonā
 
26.06.18.
Diasporas, remigrācijas un dažādības tēmām sarunu festivālā LAMPA būs veltīta telts
 
15.06.18.
Jauniešu nometne TEV
 
14.06.18.
Skolas tilti sapulce Latviešu valodas aģentūrā
 
06.06.18.
Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas īstenošanas plāna apspriešana.
 
01.06.18.
Reemigrējušo ģimeņu bērnu iekļaušanās izglītības sistēmā Latvijā Konference 2018.gada 1.jūnijā
 
01.06.18.
LVA Classflow tālmācības skolas sapulce sagatavojoties Lampa festivalam Cēsīs 29.06-30.06.2018
 
01.06.18.
Reemigrējušo ģimeņu bērnu iekļaušanās izglītības sistēmā Latvijā Konference
 
29.05.18.
Elīna Pinto: Latvijai jāveido “mobilitātes alianse” emigrācijas risināšanai Eiropas mērogā
 
24.05.18.
ELA piedalās IV Pasaules latviešu zinātnieku kongresa darba grupas sanāksmē
 
23.05.18.
ELA seminārā “Kā nodrošināt kvalitatīvu publicitāti e-vidē ar ierobežotu budžetu?”
 
23.05.18.
Ārlietu komisijas sapulce 2018. gada 23. maijā
 
23.05.18.
Sabiedrības un integrācijas komisijas sapulce 2018. gada 23. maijā
 
18.05.18.
Eiropas Latviešu apvienības diasporas skolotāju seminārs Bērzainē 2018. gada 18.-20.maijā
 
08.05.18.
Skolas tilti Valmierā
 
07.05.18.
Elīna Pinto: Neērtais Latvijas Piektais novads
 
07.05.18.
LNB NVO seminārs
 
28.04.18.
Eiropas latviešu skolas aicina pieteikties finansiālajam atbalstam
 
25.04.18.
Reemigrējušo ģimeņu bērnu iekļaušanās izglītības sistēmā Latvijā konference
 
20.04.18.
Saruna ar Valsts Izglītības satura centra Valsts valodas prasmes pārbaudes nodaļas vadītāju Antu Lazarevu un Eiropas Vasaras sko
 
20.04.18.
Saruna ar Valsts Izglītības satura centra Valsts valodas prasmes pārbaudes nodaļas vadītāju Antu Lazarevu un Eiropas Vasaras sko
 
15.04.18.
ELA aktīvi atbalsta jauniešu nometnes TEV rīkotājus
 
05.04.18.
ELA sniegs prezentāciju sarunu festivālā LAMPA
 
05.04.18.
ELA apgūst Informāciju no VIAA lai varētu nākotnē papildus finansējumu piesaistīt skolas tiltu projektam
 
02.04.18.
Uzsākta projekta „3D Diaspora Domā Dara” īstenošana
 
29.03.18.
VARAM izveidojusi piecu reģionālo remigrācijas koordinatoru tīklu
 
22.03.18.
Eiropas latviešu organizācijas Vīnē vienosies par prioritātēm saiknes uzturēšanai ar Latviju
 
21.03.18.
IV Pasaules latviešu zinātnieku kongresa darba grupas sanāksme
 
18.03.18.
Diasporas likuma DG sanāksmes Ārlietu komisijā saeimā
 
14.03.18.
Ekspertu diskusija ” Ekspertu apspriede par informācijas apriti “ vienas pieturas “principa īstenošanā“
 
14.03.18.
Ekspertu diskusija ” Ekspertu apspriede par informācijas apriti “ vienas pieturas “principa īstenošanā“
 
27.02.18.
Vērienīgie Reģionālie kultūras svētki Viduseiropā ir noslēgušies ar izcilības zīmi, pulcējot 500 dalībniekus un vairāk nekā 1000
 
27.02.18.
Norvēģijas pilsētā Bergenā norisinājās diasporas skolotāju seminārs
 
23.02.18.
Eiropas Reģionālajās latviešu Kultūras dienās Nīderlandē pulcēsies gandrīz 500 dalībnieki no 11 valstīm
 
15.01.18.
Eiropas Latviešu apvienības aicinājums pieteikt projektus 2018. gada pasākumu ciklam jauniešu aktīvai latvietībai diasporā
 
11.01.18.
ELA: Aizbraukušajiem latviešu diasporas pārstāvjiem dzīvi apgrūtina dzīvesvietas paziņošanas kārtība
 
05.01.18.
Eiropas Latviešu apvienība aicina pieteikties līdz 15. janvārim Ziemeļeiropas Diasporas skolotāju semināram Norvēģijā
 
04.01.18.
Eiropā strādājošie diasporas piederīgie vēlas pensijas vecumā atgriezties Latvijā
 
14.12.17.
ELA mudina diasporas ģimenes uzturēt bērnu strauji krītošās latviešu valodas prasmes
 
07.12.17.
ELA: Mums ir jāstiprina diasporas un Latvijas mediju telpas sasaiste
 
07.12.17.
Diaspora turpmāk nevarēs saņemt Latvijas valsts apmaksātu veselības aprūpi
 
23.10.17.
Stokholmā izskanējuši Reģionālie Kultūras svētki Ziemeļeiropā Latvijas simtgadei
 
11.10.17.
Latviešu jaunieši Eiropā debatēs par iesaisti Simtgades Saeimas vēlēšanās
 
07.08.17.
Eiropas Latviešu kongress: Simtgades ceļa karte Latvijai
 
07.08.17.
Simtgades ceļa karte iezīmē pozitīvu pavērsienu Latvijas un diasporas attiecībās
 
05.08.17.
Iestājas par remigrantu Eiropā nopelnīto pensiju neapliekamā minimuma aizsardzību Latvijā
 
07.07.17.
Eiropas Latviešu apvienībai pievienojas Spānijas latviešu biedrība
 
02.07.17.
Aicina diasporas jauniešus piedalīties Latvijas Simtgades ceļa kartes izveidē
 
02.07.17.
Sākas otrā Eiropas latviešu diasporas jauniešu vasaras nometne Luksemburgā “KaLVe - 2017”
 
19.06.17.
LATVIJU PIESKANDINĀS 35 KOLEKTĪVU DZIEDĀTĀ LĪGODZIESMA
 
15.06.17.
Saeimā ar diasporas ekspertiem diskutēs par kohēziju un latviešu valodas lomu Eiropā
 
12.06.17.
Šonedēļ Eslingenas dziesmu svētkos aicinās iesaistīties Simtgades ceļa kartes izveidošanā, piedaloties Eiropas Latviešu kongresā
 
02.06.17.
Arī ārvalstīs dzīvojošie latvieši dodas uz Latviju balsot pašvaldību vēlēšanās
 
01.06.17.
Eiropas latviešu muzikālās kopas sadarbībā ar ELA un LR2 pievienosies garākās latviešu līgodziesmas skanējumam
 
15.05.17.
Šovasar pasaulē garākajai Līgo dziesmai piebalsos arī latvieši visā Eiropā
 
10.05.17.
Diasporas ekonomikas, finanšu un citu nozaru profesionāļi aktīvi gatavojas Eiropas Latviešu kongresam
 
10.05.17.
ELA priekšsēdis Kristaps Grasis piedalās 66. Amerikas Latviešu apvienības kongresā Čikāgā
 
09.05.17.
Sākas pieteikšanās Eiropas latviešu skolas vecuma jauniešu vasaras nometnei Luksemburgā – “KaLVe - 2017”
 
30.04.17.
Pašvaldību vēlēšanām pieteiktajām partijām atgādina par diasporas vēlētājiem
 
29.04.17.
Partiju/apvienību aptauja par diasporas vēlētājiem pašvaldību vēlēšanās
 
25.04.17.
LIELĀS TALKAS KONKURSS “LATVIJAI BŪT ZAĻAI!”
 
20.04.17.
Dublinā notiks ELA seminārs Kopīgā ceļā uz Simtgadi - [ie]dRosme 2017 aktīvai latvietībai
 
18.04.17.
Eiropas Latviešu apvienība nosoda Ziemeļīrijā notikušo uzbrukumu Latvijas piederīgajiem
 
03.04.17.
PBLA un ELA tiksies ar Latvijas augstākajām amatpersonām un sadarbības partneriem
 
28.03.17.
Eiropas latviešu organizācijas izvirza prioritātes un ievēl vadību savu interešu pārstāvībai Latvijā
 
23.03.17.
Šopavasar Lielās Talkas kustībai pievienosies arī latvieši visā Eiropā
 
23.03.17.
Šonedēļ Briselē Eiropas latviešu organizācijas apspriedīs sadarbības prioritātes un iesaisti Latvijas norisēs
 
22.03.17.
ELA aicina arī diasporu balsot pašvaldību vēlēšanās
 
21.03.17.
Diasporas talkas Latvijai un latviešiem nozīmīgās vietās Eiropā 2017. gadā
 
13.03.17.
Diasporas finanšu eksperti norāda uz Latvijas neizmantotajām iespējām ES līdzekļu apguvē transporta infrastruktūras uzlabojumiem
 
13.03.17.
Latviešu nedēļas nogales skolas Eiropā aicinātas pieteikties finansiālajam atbalstam no IZM
 
12.03.17.
Bredfordā, Lielbritānijā norisināsies Lielbritānijas un Īrijas diasporas skolotāju seminārs
 
10.03.17.
Eiropas Latviešu apvienības aicinājums diasporas Simtgades projektu pieteikumiem
 
09.03.17.
ELA sadarbībā ar Beļģijas latviešu biedrību un Luksemburgas - Latvijas asociāciju organizē seminārus Beļģijā un Luksemburgā
 
09.03.17.
ELA aicina ES un citās starptautiskajās organizācijās strādājošos Latvijas cilvēkus uz domapmaiņu Briselē
 
03.03.17.
Diasporas finanšu un ekonomikas eksperti Luksemburgā diskutēs par transporta un loģistikas jomas izaicinājumiem
 
24.02.17.
Eiropas Latviešu apvienības ikgadējā biedru kopsapulce 2017. gada 25.-26. martā Briselē, Beļģijā
 
20.02.17.
Diasporas mediķi Stokholmā dalās ierosmēs Latvijas medicīnas un veselības aprūpes sistēmas stiprināšanai
 
12.02.17.
Šonedēļ Zviedrijā uzvirmo diasporas latviešu sabiedriskā dzīve, pilsoniskās aktivitātes un izglītības darbs
 
10.02.17.
Eiropas Latviešu apvienība Māra Kučinska valdības pirmo gadu diasporas lietās vērtē ar piesardzīgu optimismu
 
08.02.17.
Diasporas finanšu un ekonomikas eksperti Luksemburgā diskutē par FinTech jomas izaicinājumiem
 
27.01.17.
Eiropas Latviešu apvienība uzteic diasporas centienus saglabāt bērnu latviešu valodas prasmes un aicina stiprināt atbalstu
 
25.01.17.
Strasbūras latviešu jaunieši diskutēs ar Latvijas Jaunatnes padomi par aktīvu līdzdalību Latvijas un Eiropas norisēs
 
08.01.17.
ELA gandarīta par diasporas mobilizēšanos iztikas atbalsta atslogošanas iniciatīvai un Saeimas atsaucību
 
02.01.17.
ELA sāk manabalss.lv iniciatīvu par iespēju no ārvalstīm atbalstīt tuviniekus Latvijā bez dubulta nodokļu sloga
 
02.12.16.
Eiropas Latviešu apvienība ar vērienīgu nākotnes ieceru prezentēšanu atzīmē 65. jubileju
 
29.11.16.
Eiropas Latviešu apvienība atzīmē 65.jubileju un aicina uz Eiropas Latviešu kongresu 2017
 
24.11.16.
Diasporu atbrīvo no jaunā “iebraucēju autonodokļa”
 
18.11.16.
Eiropas Latviešu apvienība (ELA) sveic tautiešus Latvijas Republikas proklamēšanas 98. gadadienā!
 
14.11.16.
Tiekas Luksemburgā un Frankfurtē strādājošajie finanšu jomas eksperti no Latvijas
 
10.11.16.
Par ELA nostāju attiecībā uz grozījumiem transportlīdzekļu nodokļa likumos
 
08.11.16.
Eiropas Latviešu apvienība uzņem jaunus biedrus
 
08.11.16.
Eiropas Latviešu apvienības trīs gadu projekts turpina nest rezultātus
 
07.11.16.
ELA iesniedz priekšlikumus SIF diasporas atbalsta programmu finansējuma konkursiem
 
04.11.16.
Līdz 15. decembrim ELA aicina pieteikt dalību Latvijas simtgades sarīkojumos Eiropas valstīs
 
02.11.16.
Starptautiskos finanšu ekspertus no Latvijas aicina uz tīklošanās vakaru Luksemburgā
 
31.10.16.
Eiropas Latviešu apvienība aicina uz ciešāku sadarbību starptautiskajās organizācijās strādājošos Latvijas cilvēkus
 
26.10.16.
Centrāleiropas diasporas skolotāju seminārs Freiburgā, latviešu kultūras centrā „Bērzaine”
 
25.10.16.
Radoša pieeja darbā ar bērniem un jauniešiem veicina interesi, izpratni un labākas sekmes latvietības stiprināšanā
 
17.10.16.
Kampaņa “Lai ManaBalss skanēja tālu!” aicina Latvijas cilvēkus pasaulē iesaistīties sabiedrības iniciatīvu veidošanā
 
16.10.16.
21.gs.latvietis:Eiropas latviešu apvienības jēga un misija šajā mainīgajā pasaulē
 
14.10.16.
Eiropas Latviešu apvienība pauž nostāju attiecībā uz diasporas politikas pārvaldību
 
13.10.16.
Eiropā dzīvojošie latvieši pauž bažas par Latvijas veselības aprūpes sistēmas nākotni
 
11.10.16.
Līdz 19. oktobrim piesakies dalībai ELA seminārā latviešu centrā Bērzaine, Dienvidvācijā par radošumu darbā ar jauniešiem
 
11.10.16.
ELA aicina Latvijas izbraucējus Eiropā, kuru dzimtā valoda nav latviešu, piedalīties aptaujā par diasporas organizāciju darbu
 
05.10.16.
Diasporas latviešu loma kultūras un radošo industriju atpazīstamības veidošanā ir nozīmīga
 
04.10.16.
ELA pauž atbalstu Valsts prezidenta iniciatīvai diskusijām par piederību latviešu nācijai
 
21.09.16.
Diasporas latvieši izzina informatīvās telpas veidošanas izaicinājumus Latvijā
 
25.08.16.
Eiropas Latviešu apvienība aicina piedalīties seminārā Briselē; pieteikšanās līdz 5. septembrim
 
28.07.16.
Eiropas Latviešu apvienība konferencē Latvieši pasaulē - piederīgi Latvijai. 2016
 
27.07.16.
Latviešu diasporas pārstāvji tiekas ar Lielbritānijas vēstniecības vadību
 
15.07.16.
ELA aicina pieteikties dalībniekus Reģionàlajiem kultūras svētkiem Eiropā
 
28.06.16.
Sākas Eiropas Latviešu apvienības pirmā jauniešu vasaras nometne ārpus Latvijas – “KaLVe”
 
24.06.16.
Eiropas Latviešu apvienība aicina Brexit kontekstā aizstāvēt Lielbritānijā dzīvojošos Latvijas piederīgos un stiprināt diasporas
 
21.06.16.
Pirmsjāņu noskaņās Luksemburgas un Vācijas latvieši diskutē par mūsdienu latvietības “zaļo gēnu”
 
20.06.16.
Eiropas Latviešu apvienība un LU sāk veikt aptauju par Latvijas diasporas pilsonisko aktivitāti
 
04.06.16.
ELA piedalās Eslingenas Dziesmu svētku rīkošanā ar ko Vācijā ieskandinās Latvijas simtgadi
 
30.05.16.
Luksemburgā norisināsies ELA seminārs "Rūpes par vidi un dabu-[ie]dRosme aktīvai latvietībai"
 
01.05.16.
Eiropas latviešu jauniešu vasaras nometne Luksemburgā
 
27.04.16.
Aizraujošā un pozitīvā gaisotnē noritējis pirmais ELA cikla “[ie]dRosme” seminārs
 
22.04.16.
Eiropas Latviešu apvienība iedrošina būt drosmīgiem un radošiem
 
04.04.16.
Eiropas Latviešu apvienība, gatavojoties Latvijas simtgadei, aicina latviešus Eiropā uz semināru ciklu “[ie]dRosme” par aktīvu
 
04.04.16.
PBLA sarunās ar jaunās valdības ministriem nosprauž darba prioritātes
 
31.03.16.
Par tikšanos ar Ministru prezidentu un Kultūras ministri
 
24.03.16.
Eiropas Latviešu apvienība izsaka līdzjūtību saistībā ar Briselē notikušajiem teroraktiem
 
24.03.16.
Par PBLA un ELA tikšanos ar Latvijas valdības pārstāvjiem
 
21.03.16.
Eiropas Latviešu apvienība vienojas redzējumā par Latvijas izaugsmei būtiskiem jautājumiem
 
21.03.16.
Eiropas Latviešu apvienības 2016.gada 19. un 20.marta biedru kopsapulces rezolūcijas
 
11.03.16.
Eiropas Latviešu apvienības biedru organizāciju sapulce Tallinā
 
13.02.16.
Izsludināta pieteikšanās PBLA Kultūras fonda piešķīrumiem
 
21.11.15.
Raidījums “Piektais novads” par ELA sēdi Dublinā
 
10.11.15.
Eiropas latviešu apvienības priekšsēdis Kristaps Grasis intervijā laikrakstam Brīvā Latvija
 
29.08.15.
ELA biedru organizāciju sapulce Dublinā 19.-20.09.2015.
 
29.08.15.
Piešķirts valdības finansējums ELA makroprojektam
 
27.06.15.
ELA pievienojas Islandes Latviešu biedrība
 
27.06.15.
Izskanējis Eiropas Latviešu kultūras svētku Dziesmu un deju lielkoncerts
 
02.04.15.
Latvijas Pilsoniskās alianses (eLPA) biedru kopsapulcē
 
11.02.15.
Grācas Latviešu kultūras biedrība pievienojas Eiropas Latviešu apvienībai
 
15.01.15.
Tikšanās ar Saeimas deputātiem 14.01.2015.
 
05.01.15.
Prezidija sēde 17.01.2015.
 
10.11.14.
Paziņojums presei saistībā E. Rinkēviča seksuālo orientāciju
 
29.10.14.
Par Latvijas konsulārajās pārstāvniecībās reģistrēto ārvalstīs (Eiropā) dzimušo Latvijas pilsoņu skaitu
 
17.09.14.
ELA biedru organizāciju sapulces Freiburgā „Bērzainē” rezultāti
 
26.08.14.
ELA biedru organizāciju sapulce 13. un 14. septembrī
 
11.06.14.
Izveidota ELA Mākslinieciskā padome
 
28.04.14.
ELA piedalās Latvijas Pilsoniskās alianses pieredzes apmaiņas braucienā
 
16.03.14.
Latvijā viesojās ETTW prezidents N.J. Togersens
 
23.01.14.
Tikšanās ar valsts augstākajām amatpersonām
 
19.12.13.
Tikšanās ar Eiropas Savienības (ES) attīstības komisāru Andri Piebalgu
 
19.11.13.
ELA komunikāciju referente Lāsma Ģibiete PBLA Kultūras fonda Preses balvas laureāte
 
23.09.13.
ELA biedru organizaciju sapulces rezultāti
 
07.09.13.
Eiropas Latviešu apvienība (ELA) gatavojas ikgadējai sanāksmei
 
12.08.13.
ELA izvirza kandidātu PBLA 2013. gada balvai - Valentīnu Lasmani
 
19.07.13.
Aizvadīti 2013. gada diasporas skolotāju kursi
 
04.07.13.
Noslēgusies ikgadējā konference „Latvieši pasaulē – piederīgi Latvijai. 2013“
 
27.06.13.
Konference LATVIEŠI PASAULĒ - PIEDERĪGI LATVIJAI 2013
 
15.06.13.
Apstiprināts projekta pieteikums
 
15.06.13.
Apstiprināts projekta pieteikums
 
08.06.13.
ELA noslēdz līgumu saistībā ar projektu „Eiropas Vasaras Skola 2013”
 
07.05.13.
ELA sveic 2. Latviešu kultūras dienu Īrijā dalībniekus
 
10.04.13.
ELA aktivitātes saistībā ar „Eiropas Pilsoņu gadu 2013”
 
20.03.13.
ELA iesaistās Eiropas Pilsoņu gada aktivitātēs
 
14.03.13.
Dalība Saeimas Ārlietu komisijas sēdē 2013. gada 6. martā
 
14.03.13.
Tikšanās ar Saeimas Eiropas lietu komisijas vadību 20.02.2013.
 
14.03.13.
Tikšanās ar LR ārlietu ministru E. Rinkēviču 2013. gada 18. janvārī
 
15.02.13.
Sākusies izrādes
 
12.02.13.
Parakstīts sadarbības protokols ar Latvijas prezidentūras ES Padomē sekretariātu
 
21.01.13.
ELA pievienojas Latvijas Pilsoniskajai aliansei
 
22.12.12.
Gatavojoties Pasaules latviešu ekonomikas forumam
 
22.12.12.
Atskaņas no semināra par globālā latviešu saziņas tīkla izveidošanu
 
22.12.12.
ELA priekšsēdis par Eiropas latviešu dziesmu svētkiem 2015. gadā
 
22.10.12.
ELA piedalīsies PBLA valdes sēdē 23. – 25. oktobrī
 
29.09.12.
ELA gatavojas semināram „Globālā latviešu saziņas tīkla izveidošana”
 
03.09.12.
ELA biedru organizāciju sanāksme Londonā
 
18.07.12.
ELA noslēdz sadarbības memorandu ar LTRK
 
24.06.12.
ELA Dziesmu un deju svētku padomē
 
07.06.12.
ELA gatavojas konferencei „Latvieši pasaulē – piederīgi Latvijai”
 
07.06.12.
Aicinājums piedalīties aptaujā par ES pilsonību
 
23.05.12.
ELA vicepriekšsēdētāja prestižā Latvijas juristu izdevumā
 
15.04.12.
ELA priekšsēdis konferencē
 
01.02.12.
Latviešu diasporas bērniem jāsniedz akadēmiskā izglītība
 
05.01.12.
ELA priekšsēdētājs paraksta NVO un valdības sadarbības memorandu
 
29.12.11.
Dace Lutere-Timmele – PBLA valdes priekšsēdētāja vietniece
 
11.11.11.
ELA saņem atbildi no Valsts prezidenta kancelejas
 
31.10.11.
ELA priekšsēdētājs Pasaules latviešu zinātnieku kongresā
 
31.10.11.
ELA priekšsēdis viesojas Īrijā
 
31.10.11.
ELA valdības ministriem izsaka pateicību par sadarbību
 
13.10.11.
ELA jaunie dati biedrību un nodibinājumu reğistrā
 
30.09.11.
ELA piedalās PBLA valdes sēdē
 
05.09.11.
ELA 2011.g. biedru organizāciju sapulce
 
02.08.11.
ELA kopā ar Kultūras ministriju rīko prāta vētru
 
13.05.11.
ĀM atzinīgi novērtē ELA darbību
 
04.04.11.
ELA priekšsēdētāja raidījumā „Kas notiek Latvijā?
 
19.03.11.
Sāk darboties ELA jaunā mājas lapa
 
23.02.11.
Valsts Prezidents pateicas ELA par atbalstu
 
01.12.10.
ELA prestižajā žurnālā
 
13.04.10.
ELA biedrību un nodibinājumu reğistrā
 
Ieteikt draugiem

Elīna Pinto: Neērtais Latvijas Piektais novads

   

Viedokļraksts: autors Jānis Rancāns TVNET, viedoklis - Elīna Pinto, Eiropas Latviešu apvienības vicepriekšsēde

Ārvalstīs dzīvo teju 400 tūkstoši Latvijas valstspiederīgo, un diasporu jau var saukt arī par piekto Latvijas novadu. Kamēr ārzemju tautieši tikai dziedāja un dejoja, tie līdzīgi kā mazi bērni vai kaķīši labi izskatījās. Taču tad, kad diasporai parādās savas idejas par Latvijas attīstību, kā arī vēlme un resursi tās īstenot, tā politikas veidotājiem kļūst neērta, intervijā portālam TVNET saka Eiropas latviešu apvienības (ELA) prezidija priekšsēdētāja vietniece Elīna Pinto. 

Sarunā ELA priekšsēdētāja vietniece uzsver, ka līdzšinējie reemigrācijas plāni ir tikuši veidoti ķeksīša pēc, nav bijuši pārdomāti un nav iekļauti valsts ilgtermiņa stratēģijā. Ārvalstīs dzīvojošajiem Latvijas diasporas pārstāvjiem atgriezties traucē ne tikai dzīves līmeņa atšķirības, bet arī dažādas vēsturiskas anomālijas, grūtības no jauna iedzīvoties citā vidē un salīdzinoši konservatīvās vērtības sabiedrībā.

Tāpat nav nepieciešams uz Latviju atgriezt pilnīgi visus aizbraukušos, jo daudzi no tiem mūsu valstij daudz noderīgāki var būt, tieši sasniedzot augstus karjeras pakāpienus ārvalstīs. Diaspora veido dažādas iniciatīvas, kas varētu palīdzēt Latvijas ekonomikai, kā arī vēlas piedalīties lēmumu pieņemšanā par valsts nākotni, saka Pinto.

Nesen kādā intervijā izteicāties, ka reemigrācijas plāns ir politiskā kampaņa, patiesībā nekādu pasākumu kopuma, lai veicinātu aizbraukušo latviešu atgriešanos, nav. Kā to bijāt domājusi?

Šobrīd nav saskaņota un stratēģiska redzējuma par to, ko reemigrācija var dot Latvijai; kā tā būtu jārisina ne tikai ar vienu specifisku pasākumu, bet ar saskaņotu kopumu. Tāpat kā aizbraukšana, arī atbraukšana ir saistīta ar ļoti daudziem apsvērumiem – nodarbinātība, mājokļa jautājums, sociālā drošība un izglītības iespējas. Līdz ar to, lai reemigrācija būtu sekmīgs virziens kopējā valsts stratēģijā – darbaspēka krīzes un demogrāfijas problēmu risināšanā – jābūt pārdomātai, ilgtermiņa un saskaņotai vīzijai.

Vēl pirms nepilna gada tika klusībā apbērēts pirmais reemigrācijas plāns. Tā vietā, lai [sekotu] nopietnas sarunas iesaistīto ministriju, pašvaldību un uzņēmēju asociāciju starpā, vienā mirklī tika izšauts reemigrācijas koordinatoru pasākums. Idejiski tas ir labs, bet mēs redzam, ka vēl līdz galam nav sagatavots, ir ļoti dārgs un neveicina reemigrācijas plāna funkciju. Tas liek vilties arī cilvēkiem Latvijā, jo tiek tērētas lielas naudas summas, bet ieguvums ir ļoti grūti saskatāms.

Mēs uzskatām, ka reemigrācija ir jēgpilns, leģitīmas politikas virziens, kurā Latvija varētu strādāt, lai atrisinātu šībrīža izaicinājumus. Taču tam ir jānotiek apzināti, nepiesaistot papildu finansējumu, bet gan sakārtojot redzējumu, kas ir dažādās ministrijās un pašvaldībās. Tam ir jābūt praktiskam pasākumam.

Kas ir tie praktiskie pasākumi?

Kādā neformālā sarunā pēc politikas atstāšanas ministrs, kura pārziņā tapa šis plāns, man reiz atzinās, ka tas veidots vairāk kā ķeksītis, lai varētu sākt runāt par imigrācijas plānu no trešajām valstīm. Jānovērš, ka tas atkal ir tikai ķeksīša pēc. Ja runā par atgriešanos, mūsu pētījumi par to, kas cilvēkus satrauc Latvijā, norāda, ka izaicinājumi ir veselības aprūpes sistēmas nesakārtotība, nodarbinātība, kā arī pārlieku lielais konservatīvisms un smagnējā administratīvā sistēma.

Konservatīvās vērtības sabiedrības vai valsts pārvaldes kontekstā?

[Ārvalstīs dzīvojošos] cilvēkus ļoti uztrauc neiecietība pret dažādību, kur arī mēs [diaspora] jau tiekam pieskaitīti. [Latvijas sabiedrībā] ir spēcīgi aizspriedumi. Tie ir pat pret tiem ļaudīm, kuriem piemīt akcents, nemaz nerunājot par citas ādas krāsas vai reliģiskās pārliecības cilvēkiem. Tautiešiem ārzemēs ir izveidojušās ģimenes, atbraucot tām ir jāiekļaujas atpakaļ sabiedrībā, un daļai cilvēku [aizspriedumi] ir būtisks apsvērums.

Protams, nevar par zemu novērtēt nodarbinātības situāciju un darba atalgojumu. Diaspora veido dažādas iniciatīvas, kas varētu palīdzēt Latvijas ekonomikai izaugt, – piesaistām eksporta un investīciju mentorus uzņēmējdarbības veicināšanas programmā. Apsveram iespēju veidot fondu, kurš varētu darboties kā atbalsta mehānisms Latvijas sociālajiem uzņēmējiem. Mēs domājam par to, kā celt kopējo ekonomikas līmeni, arī esot ārpus Latvijas. Reemigrācijas plānu kontekstā ir jārunā arī par plašāku diasporas iesaisti tautsaimniecībā. Lai cilvēki būtu daļa no Latvijas ekonomiskās asinsrites, pat dzīvojot ārvalstīs.

Tāpat ir vēsturiskās anomālijas, kuras būtu jānovērš. Piemēram, dzīvesvietas reģistrācijas sistēmas radītie apgrūtinājumi. Šā brīža likumi nedod cilvēkam tiesības deklarēt dzīvesvietu Latvijā, kamēr viņš atrodas ārvalstīs. Pirms atgriešanās Latvijā nav iespējams pieteikt vietu bērnudārzā un izstāvēt rindu. Šādas mazas lietas nemaksā miljonus, bet to novēršana no valsts puses parādītu, ka ir vēlme uzturēt saikni ar tautiešiem.

Viens ir emocionālās runas, bet otrs – cilvēki bieži vien ir pamatīgi iedzīvojušies jaunajā mītnes vietā, radījuši bērnus, precējušies ar vietējiem.Šādiem cilvēkiem Latvijas pusei pat nav īsti ko piedāvāt.

Es nedomāju, ka nepieciešams Latvijā atgriezt visus aizbraukušos. Mūsu vecāki un vecvecāki ir cīnījušies par to, lai Latvija būtu brīva valsts, kurai priekšā nav aizvilkts priekškars. Cilvēki dodas uz ārvalstīm arī lai iegūtu jaunas zināšanas vai pieredzi, kādu Latvijā nekad nedabūtu. Valstij profesionālis, kas [ārvalstīs] sasniedz būtiskus karjeras augstumus un nes Latvijas tēlu pasaulē, var daudz dot. Tikpat lielā mērā, kā ir atvērtas mūsu robežas, jābūt atvērtam mūsu saprātam – gatavībai pieņemt tās atziņas, kas ir radušās latviešiem ārvalstīs un ļauj paskatīties uz lietām daudzveidīgāk.

Ārvalstīs dzīvo Latvijai lojāli un aktīvi cilvēki. Arī tad, ja viņi tur paliks, svarīgi, lai bērni iemācās latviešu valodu un paliek Latvijas vienotajā asinsritē. Svarīga ir ikdienas saiknes uzturēšana – piedaloties vēlēšanās, atbalstot iniciatīvas Manabalss.lv portālā, sekojot līdzi norisēm Latvijā.

Ja cilvēks ilgāku laiku ir dzīvojis ārpus Latvijas, viņam grūti izprast esošās prasības. Tādēļ reemigrācijas koordinatoru ideja nav slikta. Pirms tika veidota šāda iniciatīva, bija izstrādāts pētījums par to, kādā veidā pašvaldības sadarbojas savā starpā dažādu pakalpojumu sniegšanā. Izrādījās, ka pašvaldības – pat ja starp to centriem ir 10 – 15 kilometri – nezina, kādas iespējas ir kaimiņos. Viena pašvaldība atbraucējam var piedāvāt darbu, cita skolu, bet vēl cita – dzīvesvietu.

Koordinatoru pasākums ļauj paraudzīties ar skatu no augšas, no plānošanas reģionu perspektīvas, aptvert iespējas, kuras ir pagastos un novados. Tas var mudināt pašvaldības sadarboties un uz tāda pamata veidot mobilitātes programmu, kas būtu derīga Latvijai. Cilvēkam, kurš izdomās pārcelties, piemēram, no Ventspils uz Latgali, – viņam būs svarīgas tādas pašas lietas kā kādam no Īrijas. Reemigrācijas koordinatoriem drīzāk būtu jāveicina pašvaldību sadarbošanās, lai tiktu lauzta latviešu viensētu domāšana, kas novados joprojām ir dzīva.

Dažreiz no atbraucējiem var dzirdēt viedokli, ka Latvijā ir vieglāk sākt uzņēmējdarbību, strādāt savā profesijā, jo šeit ir mazāka konkurence.

Jauniem, izglītotiem un kvalificētiem cilvēkiem bez sociālajām problēmām Latvija ir viena no sapņu zemēm. Šeit konkurence ir salīdzinoši zema, inovācijas tiek atbalstītas. Ir augstāka dzīves kvalitāte, kuru var iegūt ar zemāku atalgojumu nekā ārvalstīs. Līdz ar to jaunie profesionāļi, kuri iegūst pieredzi Ņujorkā, Nigērijā vai arābu valstīs, izlemj atgriezties un veidot savu karjeru Latvijā.

Noderīgi ir tas, ka Latvijas interneta ātrums un pārklājums ļauj uzturēt saikni ar Eiropu un strādāt attālināti, piemēram, esot Daugavpilī. Ir Eiropas orķestru vai koncertzāļu štata darbinieki, kuri dzīvo Vidzemes laukos, bet koncertēšanas laikā ir projām. Iespējas ir. Jābūt mazliet radošam un jācer, ka nesaslims. Tad Latvija tiešām var būt atspēriena punkts cilvēka izaugsmē.

Diasporai vienmēr bijušas problēmas ar latviešu valodas skolotājiem. Ņemot vērā skolu slēgšanu Latvijā, iespējams, būs brīvi skolotāji, kurus varēs piesaistīt tautieši ārzemēs?

Jā. Diasporas skolās latviešu valodu bez atlīdzības vai ar simbolisku vecāku atbalstu māca pārsvarā brīvprātīgie. Protams, tas apgrūtina kvalitatīvu latviešu valodas apgūšanu. Šiem skolotājiem valodas vai pedagoģiskās prasmes nav tādā līmenī, kādā pienāktos. Pamazām tiek saņemts lielāks atbalsts no valsts puses un skolotāji var celt savu kvalifikāciju.

Jautājums par skolotāju emigrāciju ir kā abpusgriezīgs nazis… Norvēģijā Oslo latviešu skoliņā 90% no mācībspēka ir bijušās skolotājas, kas ieradušās no Latvijas. Viņas tur nonākušas tādēļ, ka Latvijā nebija darba, vai arī pārāk zema atalgojuma dēļ. Zināmā mērā tas mums ir ieguvumus. Jau otro gadu notiek pilotprojekts tālmācībai interneta vidē. Tajā Latvijas skolu skolotāji caur «Skype» sazvanās ar savām klasēm. Teiksim, ir pieci seši bērni – viens Austrijā, cits Norvēģijā, cits Luksemburgā. Visi strādā interneta vidē atbilstoši līmenim. Šo programmu noteikti vajadzētu izvērst, jo šoreiz nepietika vietu visiem gribētājiem. To arī varētu paplašināt, piedāvājot specifiskus modeļus, piemēram, tiem bērniem, kuri atgriezīsies Latvijā.

Diasporas bērniem valoda pazūd?

Bērniem valoda pazūd strauji. Tas notiek straujāk nekā kādreiz trimdas latviešu vidū. Daļēji tas saistīts ar angļu valodas milzīgo klātbūtni gan internetā, gan ikdienā, daļēji – ar latviešu skoliņu trūkumu un retajām mācību stundām. Tas arī atspoguļo pašu vecāku attieksmi pret latviešu valodu. Mēs neesam radušies uz Mēness – ārvalstīs dzīvojošie ir dzimuši un auguši Latvijā un sev līdzi aizveduši attieksmi pret latviešu valodu. Vajadzētu vairāk strādāt ar vecākiem, lai viņi saprot to, kāda ir latviešu valodas vērtība, un varētu to nodot saviem bērniem.

Attiecībā uz atbalstu latviskajai izglītībai diasporā plānošana no valsts puses līdz šim notikusi spontāni – katru gadu [jālemj] par kaut kādas naudiņas piešķiršanu latviešu valodas apgūšanai. Mēs ceram, ka diasporas likums naudas piešķiršanu nostiprinās un mēs varēsim izstrādāt ilgtermiņa plānus. Tad arī valsts varēs skaidrāk noteikt savas prioritātes – kurās diasporas jomās tā vēlas ieguldīt naudu un nebūs katru gadu no jauna jāizgudro divritenis. Valodas apgūšana nenotiek ne mēnesī, ne gadā. Tas ir pastāvīgs darbs, kuru būtu ļoti būtiski iekļaut bāzes finansējumā.

Ar reemigrācijas jautājumiem nodarboties ir mēģinājušas daudzas institūcijas. To darījusi Ekonomikas ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Ārlietu ministrija, Latvijas Institūts...

Esam secinājuši: kamēr diaspora tikai dziedāja un dejoja, mēs bijām ērti un, līdzīgi kā mazi bērni vai kaķīši, labi izskatījāmies. Ja tā paraugās – tad mēs tagad jau esam «piektais Latvijas novads». Tas nozīmē, ka esam ne tikai ar kultūridentitātes profilu, bet arī cilvēki, kuri domā par veselības aprūpi, sociālo drošību un darbavietām. Diasporas profesionāļiem un uzņēmējiem ir savs skatījums, kā varētu sekmīgāk noritēt Latvijas uzņēmējdarbības vides attīstība vai tiktu īstenota nodokļu politika. Tajā brīdī, kad diaspora pāraug no kultūras nama funkcijas uz pilntiesīgu Latvijas tautas daļu, tā kļūst par neērtu darba materiālu politikas veidotājiem.

Aizbraukušo atgriešanās ir lakmusa tests valsts spējai domāt visaptveroši. Tādā veidā tiek iegūts jauns pilsonis, kurš ir gan valsts politiskā, gan ekonomiskā daļa un spēj dot savu pienesumu. Tas ir cilvēks, kurš ienes vairāk dažādības. Lai veidotu šādu politiku, ir jābūt politiskai drosmei, jo [ekonomisks] solis pretī aizbraucējiem var radīt pretsitienu vietējo vidū. Jābūt ļoti tālredzīgam, lai spētu pamatot un paskaidrot, ka, iekļaujot [aizbraukušo] tautas daļu, mēs visi kopumā varēsim augt ātrāk. Diasporas jautājumus nereti risināt ir tāpat, kā bakstīt istabā sēdošu ziloni pa atslēgas caurumu. Tas nemaina kopējo problēmu, bet zilonim bakstīšana var būt kaitinoša. Taču tas ir arī atslēgas caurums, kuru var atslēgt un parādīt ceļu uz kādu risinājumu.

Mēs no ELA puses nekad nevirzīsim priekšlikumus, kuri ilgtermiņā Latvijai nedod pozitīvu pienesumu. Starp mūsu priekšlikumiem ir darba algas atklātības noteikšana sludinājumos. Lai cilvēks pieņemtu lēmumu pārcelt visu ģimeni atpakaļ uz Latviju, viņam ir jābūt skaidrībai par to, kādu atalgojumu viņš var saņemt. Šāda atklātība, kas pastāv jau vairākās citās valstīs, var palīdzēt arī Latvijai izkāpt no pelēkās ekonomikas zonas. Mēs aicinām arī aizsargāt ārvalstu pensijas un neatliekamo minimumu cilvēkiem, kas atgriežas Latvijā. Esam aprēķinājuši, ka paredzot šādu aizsardzību, kas jau pastāv ASV un Kanādas gadījumā, Latvijas budžetam kopumā tiktu pienests vairāk naudas, nekā hipotētiski būtu zaudēts nodokļos. Īpaši iegūtu novadi, kur [šī nauda] palīdzētu uzturēt infrastruktūru un palielināt pirktspēju. Mēs palīdzētu darboties vietējiem uzņēmējiem, mēs netiecamies radīt kādu privilēģiju, bet gan dot pienesumu Latvijai.

Nav obligāti jābūt Latvijā, lai iesaistītos valsts dzīvē. Diasporā vienmēr ir bijusi visai zema aktivitāte vēlēšanās. Tas ir saistīts ar to, ka nav vietu kur balsot, piemēram, cilvēks, kurš dzīvo Anglijas mazpilsētā, nebrauks vēlēt uz Londonu, vai arī ar kādu politisko apātiju?

Mūsu veiktajos pētījumos parādās divi argumenti. Viens ir vēlēšanu iecirkņu attālums, bet otrs – cilvēki nejūtas vajadzīgi un sadzirdēti. Vēlēšanu iecirkņu gadījumā par šo gadu ir piesardzīgs optimisms. Ārvalstīs Saeimas vēlēšanu laikā šoruden tiks atvērti 117 iecirkņi, kas ir palielinājums par 20 iecirkņiem. Liela daļa no šiem ir nevis vēstniecībās, bet gan izveidoti diasporas kopienu iniciatīvu rezultātā. Cilvēki paši sāk kļūt līdzatbildīgāki un ir gatavi veikt juridisko darbu, uzņemoties atbildību par pareizu vēlēšanu norisi. Šādi cilvēki arī savus paziņas mērķtiecīgāk aicinās piedalīties vēlēšanās. Nākotnē būtu svarīgi apsvērt pasta balsošanas atvieglošanu, padarīt to vienkāršāku.

Savukārt attiecībā uz diasporas politisko pārstāvniecību - līdz šim ir bijis maz politisko partiju, kas pievērsušās ārzemju latviešu aktualitātēm. Zināmas diasporas daļas cilvēku frustrācija ir palīdzējusi Artusam Kaimiņam iekļūt Saeimā. No otras puses – 34% diasporas vēlētāju pagājušās vēlēšanās balsoja par «Vienotību». Tas rada interesantas pārdomas saistībā ar šīm vēlēšanām. Mēs aktīvi strādājam, lai pilsonisko redzamību paceltu, bet ir jautājums: cik daudzas no partijām apzinās mūs kā daļu no sava elektorāta? Līdz šim mērķtiecīgi soļi ir redzami tikai no mazo, jauno partiju puses. «Progresīvie» un «Kustība «Par!»» brauc uz Beniluksa valstīm uzrunāt vēlētājus. Acīmredzot ir identificēts, ka tur ir sociāldemokrātiski domājošs elektorāts.

Ja diasporas vēlētāji aktīvi piedalītos vēlēšanās, Saeimā ar viņu atbalstu iekļūtu astoņi līdz desmit pārstāvji, kas tomēr ir būtisks skaitlis. Līdz ar to tas ir izaicinājums mums pašiem – jāpierāda, ka mums ir ko teikt. Mēs to redzējām valodas referenduma gadījumā. Kad diaspora mērķtiecīgi un aktīvi devās balsot, parādījās vairākas politiskās iniciatīvas no valsts puses, lai uzturētu ciešāku saikni. Mums jāapliecina, ka sekojam līdzi norisēm Latvijā un spējam izvēlēties, kurā virzienā valstij ir jādodas.

Oficiālie skaitļi par diasporas lielumu visā pasaulē vēsta, ka aiz Latvijas robežām dzīvo 370 tūkstoši cilvēku. Cik šie skaitļi atbilst realitātei?

Tās ir aplēses. Šajā skaitā ietilpst arī ne tikai Latvijas pilsoņi, bet arī nepilsoņi – valstspiederīgie, arī trimdas pārstāvji, no kuriem dažiem nav pilsonības. Ir pētnieki, kuri saka, ka diasporas skaits varētu būt lielāks. To ir grūti izsekot, un arī mēs labprāt gribētu precīzāk zināt par ekonomisko ieguldījumu, ko diaspora dod Latvijai.

Saskaņā ar Latvijas Bankas aplēsēm, diasporas pienesums Latvijas ekonomikai nedaudz mazāks par pusmiljardu eiro gadā. Tas gan pēdējos gados ir samazinājies, iespējams, tādēļ, ka naudas aprite notiek pelēkajā zonā, bet daļa vecvecāku, ģimenēm apvienojoties, pārceļas uz ārzemēm. [Savukārt] «Eurostat» dati rāda, ka Latvija ir pirmajā vietā Eiropas Savienībā pēc diasporas pārskaitījumu īpatsvara attiecībā pret IKP. Papildus tam ir arī ziedojumi, tūrisms, mecenātisms un Latvijas pakalpojumu izmantošana. Ņemot vērā mobilo sakaru viesabonēšanas tarifu atcelšanu Eiropā, aizvien vairāk ārvalstu latviešu lieto Latvijas mobilo sakaru operatoru pakalpojumus. Līdz ar to esam lūguši Diasporas un migrācijas pētījumu centram veikt aplēses, cik liels ir «piektā novada» ekonomiskais pienesums Latvijai.

Kāds noskaņojums valda Lielbritānijā dzīvojošo latviešu vidū saistībā ar gaidāmo Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības?

[Nesen] bija diasporas mediju seminārs, kurā runājām par to, kādas ziņas latvieši diasporā patērē visvairāk. Lielbritānijas ziņu portāls «Anglo – Baltic News» informēja, ka visvairāk lasa jebko, kas ir saistīts ar Brexit. Cilvēki ļoti uzmanīgi seko Lielbritānijas izstāšanās procesam un mēģina saprast, kā tas attieksies uz viņu nākotni. Šobrīd neredzam tendenci, ka notiktu aizbraukšana no Lielbritānijas. Saskaņā ar [Latvijas] vēstniecības sniegtajiem datiem, ir palielinājies pieteikumu skaits britu pilsonības iegūšanai. Daļa cilvēku domā par sava statusa nostiprināšanu Lielbritānijā, citi – par atgriešanos Latvijā vai pārcelšanos uz citām Eiropas valstīm. Līdz ar to tas šobrīd ir labvēlīgs brīdis reemigrācijas pasākumiem.

Svarīgs ir jautājums par Lielbritānijā nopelnīto pensiju paturēšanu. Vairākkārt Latvijas diplomātiem esam lūguši sarunās uzturēt šo punktu. Būtiski, ka Lielbritānijā nopelnīto cilvēki turpinātu saņemt, arī pametot Apvienoto Karalisti. Pretējā gadījumā šādi cilvēki vienkārši neatgrieztos, lai nezaudētu šo pensijas daļu. Ja neatgriežas seniori, jaunākajām paaudzēm ir mazāks iemesls uzturēt saikni ar Latviju.

Vai pašu britu attieksme ir mainījusies? Varbūt ir parādījusies kāda neiecietība?

Ir jūtama. Sevišķi tas bija redzams laikā pēc referenduma - cilvēki sūdzējās par to, ka ir saasinājies nacionālais naids pret iebraucējiem, ne tikai no tālākām zemēm, bet arī no Eiropas. Ir sūdzības par sliktu attieksmi vai pārlieku birokrātiskām prasībām, kārtojot dokumentus britu iestādēs. Tajā pašā laikā interesants gadījums bija saistīts ar kādu bezpajumtnieku no Latvijas, kuru bija paredzēts deportēt no Lielbritānijas. Sadarbībā ar vietējiem advokātu birojiem viņam izdevās izcīnīt nacionālas nozīmes precedentu, ka cilvēku nevar izraidīt no valsts tikai tāpēc, ka viņam nav pastāvīgas mītnes. Cilvēki cīnās par sevi dažādos veidos.

Raugoties desmit gadu nākotnē, ticat, ka notiks kustība pretējā virzienā?

Es ceru, ka mūsu robežas joprojām būs atvērtas un cilvēki varēs doties uz ārvalstīm, lai pilnveidotu sevi profesionāli vai arī mīlestības vadīti. Mums ir brīvība izvēlēties. Politiķu un mūsu pašu uzdevums ir apturēt izmisuma dzīto bēgšanu, kas cilvēkiem ir likusi doties faktiski bēgļu gaitās. Te ir vajadzīgāks daudz spēcīgāks vēstījums par saliedētību un valsts dialogu. Katram no mums individuāli ir jāpārvar bezpalīdzības slazds, kurā ļoti daudzi cilvēki ir iekrituši.

Mums jāmāk pārveidot arī sava ekonomika, no tādas postkomunistiskas vienkāršās ekonomikas ar zemu pievienoto vērtību, atrodot tās nišas, kur mēs ar savu radošumu, likumdošanas regulējumu, varam radīt augstu pievienoto vērtību. Desmit gadu laikā tas ir uzdevums, kas ir paveicams. Taču ir vajadzīga politiskā drosme, katra cilvēka iesaiste un spēcīga starptautiskā partnerība.

Izjūtat arī šķelšanos starp diasporu un Latvijā dzīvojošiem cilvēkiem?

Saka jau, ka latvieša mīļākais ēdiens ir otrs latvietis. Aizspriedumus kultivē tikai tāpēc, lai novērstu mūsu uzmanību no patiesajām problēmām. Tāpat kā Krievija, kas meklē ārējo ienaidnieku savu iekšpolitisko problēmu dēļ, arī mūsu sabiedrībā tiek mākslīgi veidotas šādas problēmas.

Mums ir jārunā par lieliem kopīgajiem izaicinājumiem. Tādiem kā ekonomikas izaugsme, tiesiskums, sociālā drošība un izglītības kvalitāte. Svarīgi ir apzināties, ka nu jau katrai ģimenei ārpusē ir kāds ģimenes loceklis vai tuvinieks. Mēs viens otru pazīstam, mēs zinām, kas esam, un ir jāpārtrauc runāt tādos pretnostatījumos kā «aizbraucējs», «palicējs», «savējais» un «svešais». Tas varbūt ir laika jautājums – ir jākļūst labestīgiem vienam pret otru. Jāpievēršas patiesajiem izaicinājumiem, jo tikai tā Latviju varēsim padarīt par vietu, kur mums visiem ne tikai gribas, bet arī ir iespēja dzīvot cilvēka cienīgu dzīvi. 

Viedokļraksts tapis sadarbībā ar portālu TVNET. Saite uz pirmavotu: https://www.tvnet.lv/4526506/neertais-latvijas-piektais-novads

Viedoklis sniegts projekta projekta „3D Diaspora Domā Dara” (NR 2018./LV/DP/09) ietvaros. Projektu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.  

Eiropas Latviešu apvienība. Reģ. nr. 40008157244. Adrese: Lāčplēša iela 29-5, LV 1011, Rīga. e-pasts: prezidijs@ela.lv.
Bankas rekvizīti: Swedbank Latvija, BIC kods HABALV22, IBAN numurs LV28HABA0551029318248.

© 2011 squa-D