Eiropas Latviešu apvienība
20.09.17.
Pieredzes apmaiņai tiksies jaunu un topošu latviešu organizāciju veidotāji no Norvēģijas līdz pat Turcijai un Izraēlai
 
15.09.17.
ELA un ZLA aicina apmeklēt Reģionālos kultūras svētkus Latvijas simtgadei Zviedrijā
 
13.09.17.
Daugavas Vanagu namā Londonā notiks Eiropas Latviešu uzņēmēju un profesionāļu forums
 
12.09.17.
Līdz 29. septembrim aicinām pieteikties sadarbības semināram Nīderlandē
 
11.09.17.
ELA aicina pieteikties diasporas profesionāļu tīklošanās vakaram Briselē
 
10.04.17.
Aicina pieteikties dalībai pirmajā Eiropas Latviešu kongresā
 
22.02.17.
Aicinam 2017. gada Lielajai Talkai pieteikt diasporas talkas Latvijai un latviešiem nozīmīgās vietas
 
13.12.16.
Reģionālie kultūras svētki Eiropā Latvijas simtgadei
 
18.10.16.
Kampaņa “Lai ManaBalss skanēja tālu!” aicina Latvijas cilvēkus pasaulē iesaistīties sabiedrības iniciatīvu veidošanā
 
09.09.15.
Noslēgusies Eiropas Vasaras Skola 2015
 
06.04.15.
Organizējam starptautisku konferenci
 
13.01.15.
Konference Briselē
 
05.01.15.
Sāk darboties ELKS interneta mājaslapa
 
11.06.14.
Eiropas Latviešu kultūras svētki Briselē, 2015. gada 18.-21. jūnijā
 
23.05.14.
Konference „Latvieši pasaulē – piederīgi Latvijai. 2014”
 
23.04.14.
ELA gatavojas ikgadējai konferencei „Latvieši pasaulē – piederīgi Latvijai“
 
27.11.13.
ELA gatavojas starptautiskai konferencei
 
18.11.13.
Valentīne Lasmane - 2013. gada Pasaules brīvo latviešu apvienības laureāte
 
04.10.13.
Eiropas diasporas Dziesmu svētku dalībnieku aptaujas rezultāti
 
20.06.13.
ELA palīdz rokasgrāmatas izdošanā bērnu pazemošanas novēršanai
 
15.06.13.
Īstenojam projektu
 
26.04.13.
Pētījums par trimdas latviešu dziesmu svētkiem un dziesmu dienām Eiropā
 
14.03.13.
Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forums
 
29.01.13.
Pētījums par latviešu medijiem ārpus Latvijas
 
21.01.13.
Atauja par sadarbības novērtējumu ar Latvijas vēstniecībām Eiropā
 
29.09.12.
ELA pētījums „Latviskas izglītības iespējas Eiropā ārpus Latvijas”
 
20.07.12.
Konference „LATVIEŠI PASAULĒ – PIEDERĪGI LATVIJAI“
 
19.07.12.
ELA aicina Eiropas latviešus aizstāvēt tiesības uz dzimtās valodas saglabāšanu
 
12.06.12.
Noris gatavošanās 3×3 ģimeņu saietam Īrijā
 
12.06.12.
ELA atbalsta ārzemju latviešu skolotāju kursus
 
23.11.11.
ELA izglītības referentei ministrijas Atzinības raksts
 
08.11.11.
PBLA Atzinības raksts ungāru profesoram
 
20.09.10.
Partiju aptauja pirms 10. Saeimas vēlēšanām
 
Ieteikt draugiem

Valentīne Lasmane - 2013. gada Pasaules brīvo latviešu apvienības laureāte

Valentīne Lasmane - 2013. gada Pasaules brīvo latviešu apvienības laureāte

Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) biedru organizācijas 2013. gadā PBLA balvu piešķīrušas Valentīnei Lasmanei Zviedrijā par Latviešu Centrālās padomes darbības un 1944./1945. gada bēgļu laivu kustības dokumentēšanu, par ilggadēju latviešu valodas un kultūras kopšanu.

Lasītājiem Valentīnes Lasmanes vārds nebūs svešs, viņa joprojām bieži publicē rakstus, naski uzraksta par Stokholmas latviešu sarīkojumiem, vai recenzē kādu grāmatu.  Viņas lielais devums latviešu vēstures bibliogrāfijā ir ar nosaukumu Pāri jūrai (1990), kur sakopotas bēgšanas acu liecinieku liecības. Šai sakarā viņa arī intervēta un devusi padomus Zviedrijas televīzijas garfilmai Pēdējā laiva uz Jūrkalni (Sista baten till Jurkalne) kas iznāca 2001. gadā, Ulle Hegera (Olle Hager) režijā.  Filma Zviedrijas televīzijā rādīta trīs reizes, kā arī Norvēģijā, Somijā un Latvijā.  V. Lasmane arī atkārtoti sniegusi intervijas par šo latviešu vēstures posmu Zviedrijas laikrakstos un sadarbojusies ar Latvijas pētniekiem, kas interesējušies par trimdu, bet varbūt pats svarīgākais – viņa par šiem vēstures tematiem mācījusi un stāstījusi latviešu jauniešiem un skolas bērniem. Gadu desmitu gaitā runa ir par vairākām paaudzēm latviešu jauniešu, kas no viņas stāstiem guvuši priekšskatu par visnotaļ būtiskām Latvijas vēstures norisēm, kas latviešu jaunajai paaudzei ļāvis labāk saprast iemeslus un apstākļus, kādēļ ir šī tautas daļa, kas kā svešinieki dzīvo ārpus Latvijas.

V. Lasmanes spalvai pieder arī mācību grāmata zviedriem, kas vēlas iemācīties latviešu valodu – Larobok i lettiska (Mācību grāmata latviešu valodā, 1980), bieži izmantota un arvien vēl aktuāla, līdz ar latviešu valodas gramatikas grāmatu zviedru valodā – Oversikt over lettisk gramatik (Latviešu gramatikas pārskats, 1980).  Abas mācību grāmatas joprojām lieto, kā universitātē, tā pieaugušo izglītības kursos, gan arī privāti.  Grāmatas izdotas atkārtoti, divos iespiedumos. Bet paidagoģe Lasmane arī sastādījusi grāmatu A Course In Modern Latvian (Amerikas latviešu apvienība, 1985) un Latviešu-zviedru sarunvārdnīcu (1993).

Daudz būs to zviedru, kas dažādu iemeslu dēļ gribējuši iemācīties latviešu valodu un ar galvas mājienu atpazīdami V. Lasmanes vārdu atcerēsies, kā gājuši pie viņas to darīt.  Taču jau bēgļu nometnēs Zviedrijā viņa no pašiem pirmsākumiem strādāja par skolotāju ar latviešu bēgļu bērniem.  Ar laiku radās doma par vasaras skolu un V. Lasmane bijusi viena no Eiropas Vasaras skolas (EVS) ierosinātājām, tās pamatlicēja, un skolotāja.  Viņa arī mācījusi Minsteres Latviešu ģimnāzijā (MLĢ) 1983./84. gadā, kur vadīja valodas mācības gan abitūrijas klasei, gan latviski nepratēju klasei.

Arī Valentīnes Lasmanes darbs latviešu kulturālajā un sabiedriskajā jomā ir ievērojams.  Viņa ierosināja un noorganizēja Rūdolfa Blaumaņa piemiņas plāksnes izveidošanu un svinīgo atklāšanu Blaumaņa nāves vietā Puhkaharju sanatorijā Somijā 1988. gadā, ar dalībniekiem no Francijas, okupētās Latvijas, Zviedrijas un Somijas.  Viņas iniciatīva bija 1996. gadā ierosināt un nodibināt Annas Dagdas piemiņas fondu, kuru viņa vēlāk arī vadīja.  Viņas pārraudzībā tika izdoti Dagdas kopotie raksti 2001-2005.  Fonds joprojām pastāv un darbojas Latvijā, ik gadu apbalvojot jaunus dzejniekus.

V. Lasmane tulkojusi igauņa R. Kolka vēsturisko romānu Pagastveču mantojums no zviedru valodas latviski, kā arī Ulle Hegera vēsturisko romānu Smieties tu varēsi Sibīrijā (1994).

Polītiski nozīmīgs darbs bija okupētajā Latvijā apcietinātajai Lidijai Doroņinai dabūt patvēruma tiesības Zviedrijā.  Doroņinu apcietināja 1983. gadā un V. Lasmane par viņu iestājās pie Zviedrijas imigrācijas departamenta, sadarbojoties ar Amnesty International grupām Francijā un Norvēģijā, ar baptistu centru ASV, PBLA un citām organizācijām. 1990. gadā L. Doroņina varēja atbraukt uz Zviedriju un plaši stāstīt par savu pieredzi.

V. Lasmane ir bijusi aktīva daudzās Zviedrijas trimdas organizācijās, piemērām, Mākslas veicinātāju biedrībā (sekretāre 1980-82), Baltiešu Institūtā (latviešu nodaļas palīdze konferencēs 1980-92), Baltiešu humānistu apvienībā (latviešu sekcijas vadītāja 1988-2001) un gleznotāja Valdmaņa fonda valdē. Viņa Zviedrijas Latviešu pensionāru biedrībā referējusi par Čaku, V. Ginteru, Klīdzēju un par trimdas attīstību, darbojusies Latviešu palīdzības komitejā, Latviešu nacionālajā fondā u.c.  Viņa raksta apskatus un recenzijas par Zviedrijas latviešu sarīkojumiem laikrakstā Brīvā Latvija.

Valentīne Lasmane ir dzimusi 1916. gadā un vēl, 97 gadu vecumā, darbojas Zviedrijas latviešu sabiedrībā un bauda gan senāko trimdinieku, gan to latviešu, kas pēdējos gados ieceļojuši Zviedrijā, dziļu cieņu.

PBLA un Zviedrijas Latviešu apvienība (Austra Krēsliņa)  

Eiropas Latviešu apvienība. Reģ. nr. 40008157244. Adrese: Lāčplēša iela 29-5, LV 1011, Rīga. e-pasts: prezidijs@ela.lv.
Bankas rekvizīti: Swedbank Latvija, BIC kods HABALV22, IBAN numurs LV28HABA0551029318248.

© 2011 squa-D